Iztrūkstošo zobu aizstāšanas metodes ir bijušas jau aktuālas Maiju civilizācijas laikā. Pirmie zobu implanti tika veidoti no ziloņkaula, riekstkoka un gliemežvākiem.
Kā, laika gaitā, attīstījās zobu implanti?
1350 gadus senā pagātnē – Maiju civilizācijas laikā jau parādījās pirmie zobu “implantologi”, kas spēja aizstāt iztrūkstošos zobus, ievietojot implantu žokļa kaulā.
Attēla teksts – 1000 g pirms mūsu ēras tika izmantotas zobu rotas. Foto avots: José C. Jiménez López, National Geographic.
1931. gadā Hondurasā arheologi atklāja cilvēka apakšžokļa fragmentu. Tas piederēja kādai sievietei, kuras iztrūkstošie priekšzobi tika aizstāti ar gliemežvāka gabaliem, kas bija veidoti pēc īsto zobu formas.
Tiek uzskatīts, ka cilvēku iztrūkstošos zobus aizstāja, ar gliemežvākiem, pēc viņu nāves.
Lai izveidotu zobam līdzīgu formu, senie Ēģiptieši noslīpēja gliemežvākus, ko vēlāk ievietoja zobu smaganās. Šo uzdevumu veica mūmijām, lai tās sagatavotu pilnvērtīgai pēcnāves dzīvei. Attēla avots: Gianni Dagli Orti/Corbis
Zobārstniecība viduslaikos ap 14.gs., attēla avots.
Tikai 1970. gadā Brazīlijas profesors Amadeo Bobbio uzsāka apakšžokļa paraugu padziļinātāku izpēti. Viņš atklāja, ka ap divu gliemežvāku implantiem ir izveidojušies cietie kaulaudi. Šādi pētījuma rezultāti lika secināt, ka Maiju civilizācijas laikā zobu implanti tika ievietoti cilvēku dzīves laikā, nevis pēc nāves.
17.-18.gs. m.ē. bija laika posms, kad beidzot tika izmantoti īsti cilvēka zobi, lai aizstātu iztrūkstošos zobus. Bet šīs procedūras bija neveiksmīgas, jo imūnsistēmas reakcija nebija labvēlīga pret implanta zoba materiālu. Vēlāk tika izmantoti dažādi metāli, ko izmantoja iztrūkstošo zobu aizstāšanai, taču arī šis eksperiments bija neveiksmīgs.
Johana Lisa glezna viduslaiku zobārsts izrauj zobu (17.gs.) Attēla avots: Wikimedia
1952 – Zviedrijas ārsts Ingvars Branemarks (Per-Ingvar Brånemark) atklāja, ka titāns spēj ieaugt dzīvos kaula audos. Atklājums veicināja zobu implantoloģijas attīstību.
1965 – gads bija zobu implantu uzplaukuma laiks, kad procedūra tika pielīdzināta mūsdienu implantoloģijas pamatnostādnēm – tiek izmantots titāna elements, lai aizstātu iztrūkstošo zobu.
1981 – gads Brenemarks (Per-Ingvar Brånemark) (Zviedru profesors) atklāja pasaulei visu, gadu gaitā, uzkrāto informāciju par zobu implantiem.
1982 – zobārstniecības konferencē Toronto tika apzinātas vadlīnijas, kas būtu jāņem vērā zobu implantu veiksmīgai ievietošanai cilvēka žokļa kaulā.
2002 – Amerikas zobārstu asociācija (American Dental Association) savā pētījumā norādīja, ka laika posmā no 1995. – 2002. gadam ir palielinājies pacientu skaits, kuri vēlas ievietot zobu implantus.
Zobu implanti un zobu protēzes šobrīd ir vispopulārākais veids kā aizvietot iztrūkstošos zobus. Dabīgu sajūtu mutē, pēc zobu aizvietošanas, spēj radīt tikai zobu implanti, neskatoties uz to, ka zobu protēzes gadu gaitā ir uzlabojušas savu funkcionalitāti un estētisko izskatu. Zobu implanti spēj nodrošināt estētiku, funkcionalitāti un dabīgu sajūtu mutē, kas ir augstas kvalitātes risinājums, lai aizstātu iztrūkstošo zobu.
Mūsdienās, pateicoties zobārstniecības attīstībai, ir iespējams panākt ļoti izcilus estētiskos un funkcionālos risinājumus. Jautājiet savam zobārstam par labāko risinājumu.